Sakarā ar kārtējo ņemšanos ap valsts nacionālo aviokompāniju airBaltic, nolēmu atskatīties uz savām pēdējo gadu Latvijas Avīzes karikatūrām par šo tēmu. Pārsvarā karikatūras top tad, kad lietas iet ne visai gludi, un saistībā ar airBaltic tādu brīžu bijis pietiekami.
2010. gada augusts
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards un airBaltic prezidents Bertolts Fliks ceturtdien vienojās, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības Air Baltic Corporation preču zīme jāatdod atpakaļ kompānijai. Sabiedrību pārsteidza ziņa, ka airBaltic pārdevusi savu zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes Flika uzņēmumam SIA Baltijas aviācijas sistēmas, kas airBaltic kontrolē 47,2%. 52% aviokompānijā pieder valstij, un valsts pārstāvjiem tika pārmests, ka akceptēts šis zīmola pārdošanas darījums.
2010. gada augusts
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards un Latvijas aviokompānijas airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks žurnālistiem klāstījuši, ka galvenais problēmas cēlonis saistībā ar neskaidrībām par airBaltic preču zīmju pārdošanu ir „nepilnības komunikācijā starp uzņēmuma akcionāriem”.
2010. gada augusts
Valsts prezidents Valdis Zatlers aicināja satiksmes ministru Kasparu Gerhardu atgūt valstij agrāk piederējušo nacionālās aviokompānijas airBaltic zīmolu. Valsts vadītājs turpināšot sekot līdzi notikumu attīstībai. Tikmēr pats aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks paziņojis, ka zīmols tiks atdots kompānijai tikai tad, kad to ļaus finanšu rādītāji, jo pārdots tas tāpēc, lai tos uzlabotu. Dažas dienas vēlāk intervijā LNT premjers Valdis Dombrovskis sacīja, ka aviokompānijas airBaltic zīmola atdošana aizķērusies. Zīmolu nopirka Flikam piederošās Baltijas Aviācijas sistēmas, bet pēc asās pretreakcijas Fliks tomēr piekrita pārdot zīmolu atpakaļ airBaltic.
2011. gada jūnijs
Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks šonedēļ preses konferencē Berlīnē veltīja asus vārdus Latvijas amatpersonām. Ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) paziņojumi par airBaltic finanšu situāciju neesot individuālas viena ministra aktivitātes, bet gan plānota akcija, kas tiekot veikta pret airBaltic, sacīja Fliks.
2011. gada augusts
Plānojot nākamā gada budžetu Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka budžeta konsolidāciju palielināt varētu arī airBaltic nepieciešamie ieguldījumi. “Ja būs nepieciešami papildus līdzekļi airBaltic, arī tas var ietekmēt nākamā gada konsolidācijas apjomu,” teica Dombrovskis. Viņš stāstīja, ka Finanšu ministrija piedāvās variantus, kā finansēt ieguldījumus aviokompānijā, un valdība par šo jautājumu lems nākamnedēļ
2011. gada augusts
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) paziņoja, ka ar privāto akcionāru panākta vienošanās no amata atbrīvot lidsabiedrības prezidentu Bertoltu Fliku, un valdības konsultants nosauca nepieciešamo ieguldījumu summu, kas svārstās no 50 līdz 70 miljoniem latu, proporcionāli ieguldot abiem akcionāriem. Valdība piekrita piedalīties airBaltic glābšanā, uzdodot piesaistītajam konsultantam Prudentia izvērtēt divus scenārijus – valsts izpērk privāto akcionāru Baltijas Aviācijas sistēmas (uz papīra tas uz pusēm pieder Flikam un Bahamās reģistrētam fondam, kas acīmredzot pārstāv Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu, kura Krājbanka ir lielākais uzņēmuma kreditors), vai arī abi akcionāri iegulda proporcionāli. Lai tas notiktu, jānomaina Fliks, jāmaina akcionāru līgums un statūti.
2011. gada decembris
Satiksmes ministrija šonedēļ iegādājusies Latvijas Krājbankā ieķīlātās Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic mazākuma akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) piederošās airBaltic kapitāldaļas. Tas tika darīts, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu.
2012. gada februāris
Tā kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs BAS nav nodrošinājis iepriekš solīto finansējuma daļu, airBaltic var nākties aizņemties 25 miljonus latu no Valsts kases, ar ko valdība jau esot rēķinājusies. “Aviokompānijai tagad ir atvērta kredītlīnija un aizdotā nauda valsts budžetā būs jāatdod atpakaļ. Citas investīcijas aviokompānijā neplānojam ieguldīt,” sacījis premjers Valdis Dombrovskis.
2012. gada jūlijs
airBaltic izšķīries atjaunot savu floti ar 20 Bombardier C Series tipa lidmašīnām, kas pagaidām gan vēl eksistē tikai uz papīra. No starptautiskās preses redzams, ka pirmo lidojumu C Series varētu veikt tikai gada beigās. Nav arī īstas pārliecības, ka C Series izvēle tiešām būtu lētāka nekā Airbus vai Boeing piedāvājumi, ko airBaltic iepriekš salīdzināja vairākus gadus, bet airBaltic izpilddirektors Martins Gauss savu izvēli pamato ar labiem C Series ekonomijas rādītājiem un lidmašīnu piegādes grafiku.
«Tā ir eksotiska, riskanta un ļoti dārga izvēle. Bombardier C Series vēl nekur nelido, un sākumā tehniskas kļūmes būs vienmēr, tāpēc jaunu modeli ņemt ir riskanti. Tā kā tā nav standarta lidmašīna, tās finansēšana būs grūta un dārga, jo tirgū ir šaubas par šo lidmašīnas tipu,» atzīst bijušais airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.
«Tas bija milzīgs pārsteigums. Pat ja jaunās lidmašīnas tiešām tiktu piegādātas 2015. gadā, lai gan pašreizējā pasaules prakse rāda, ka daudzu marku lidmašīnas tiek piegādātas ar nokavēšanos, tas nozīmē to, ka līdz 2015. gadam mums vismaz tālākajos lidojumos jāskatās uz sadarbību ar citām aviokompānijām, jo airBaltic nav atbilstošas flotes,» norāda Tez Tour Baltijas reģiona direktors Konstantīns Paļgovs.
2015. gada oktobris
Valdībā skatīja jautājumu par finanšu investora piesaisti aviokompānijai airBaltic, taču lēmums vēl netika pieņemts un tiks izskatīts atkārtoti. Uzņēmumam esot akūta nepieciešamība atjaunot floti un tam vajag naudu – ir pasūtītas Bombardier lidmašīnas, kurām tuvojas termiņš maksājumiem. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss izteicies, ka valstij nav liekas naudas, ko ieguldīt aviosabiedrībā, bet, ja gadījumā būs nepieciešams papildu finansējums airBaltic flotes nomaiņai, tad nepieciešamos līdzekļus valsts varētu aizņemties Valsts kasē.
2015. gada novembris
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pieprasa satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) demisiju. Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.
Par valdības lēmumu attiecībā uz lidsabiedrības airBaltic izvēlēto investoru atbildīga ir valdība un arī premjere, jo lēmums pieņemts solidāri. Tā preses konferencē skaidroja satiksmes ministrs. Viņš daļēji piekrita, ka ir pataisīts par grēkāzi, lai gan varbūt vajadzējis aktīvāk strādāt.