Karikatūras un mākslīgais intelekts (MI)

Vai māksla nav par cilvēcīgo, par sajūtām un emocijām?

Man ļoti patīk mūzika, bet neinteresē tāda, kuru radījis mākslīgais intelekts (MI). Man ir svarīgs mākslas darba autors. Un ticu, ka ne tikai man.

Bija ceturtdienas rīts, priekšā gaidāmā Olimpisko spēļu atklāšana un lēnām sāku prātot par karikatūru ideju Latvijas Avīzei. Manā prātā griezās Olimpiskie apļi… Mazgājot zobus telefonā klausījos politisko apskatnieku viedokļus par notiekošo Ukrainā, par kārtējo Krievijas masveida uzbrukumu enerģētikas infrastruktūrai… Un tad manā galvā Olimpiskie apļi saslēdzās ar raķešu mērķiem.

Kā parasti, vispirms izveidoju ātro idejas skici.

Un vēlāk ķēros pie īstās karikatūras zīmēšanas. Olimpisko spēļu atklāšanas rītā tā bija publicēta “Latvijas Avīzes” otrajā lappusē. Un tās pašas dienas rītā to arī publicēju savos @KarikaturaLv soctīklos. Un tā sāka savu ceļu pa pasauli.

Bija patīkami redzēt, ka daudzi par konkrēto tēmu ir līdzīgās domās kā es.

Un tad es ieraudzīju šo:

Tā nav pirmā reize, kad kāds ar MI palīdzību pārveidojis manu karikatūru un publicējis. Bet pirmo reizi tas aizgāja tik plaši.

Dienu pēc tam, kad šis MI plaģiāts bija jau savācis lērumu ar laikiem un repostiem, tā publicētājs sazinājās ar mani un atvainojās, viņš neesot zinājis, ka tas ir MI radīts attēls… Neatceroties, kur tieši to atradis, it kā kaut kur Threads platformā. Pēc mana lūgumu viņš dzēsa savu ierakstu ar MI darinājumu. 

Tātad cilvēks ieraudzīja nezināmas izcelsmes attēlu bez paraksta, kas viņu uzrunāja un neko ļaunu nedomādams ar to dalījās. Ir teiciens ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem.

Nav iespējams pārbaudīt vai viņš bija ieguvējs vai zaudētājs, pārpublicējot šo plaģiātu. Taču no sarakstes ar viņu, varēja nojaust, ka viņa reputācija bija diezgan cietusi un viņš meklēja veidus kā ar godu izkļūt no šīs situācijas.

Kā tas ietekmē oriģinālā darba autoru? 

Tā vietā, lai oriģinālais darbs turpinātu iesākto skrējienu pa internetu un sasniegtu plašāku auditoriju, stafetes kociņu pārņem arī šis plaģiāts. Tādējādi oriģinālās karikatūras autors sasniedz mazāku cilvēku skaitu un iespējams neiegūst kādu jaunu sadarbības piedāvājumu vai citu ieguvumu, kas varētu viņam palīdzēt radīt jaunus darbus arī nākotnē.

Kāpēc cilvēki vispār rada šādus pakaļdarinājumus? 

Šādos gadījumos taču katram būs redzams, ka tas ir zagts materiāls, jo gan ideja, gan arī kompozīcija ir precīzi tāda pati kā oriģinālajai karikatūrai.

Ne tik sen, kādā Facebook profilā uzgāju kādu ļoti vecu savu karikatūru. Skaidrs, ka mans zīmēšanas stils pa šo laiku diezgan pamainījies, bet skatoties uz šo attēlu, man kaut kas likās savāds. Vai tiešām es toreiz tā zīmēju? Kāpēc tik lielas acu zīlītes un skatiens tāds duļķains?

Un atšķirot to savā karikatūru grāmatā īsto zīmējumu, secināju, ka šī nemaz nav mana karikatūra, bet kaut kas ļoti līdzīgs.

Uzdevums: Atrodi atšķirības!

Kreisajā pusē oriģināls, labajā – pārveidojums.

Vaicāju attēla publicētājam: Kā šis attēls iegūts? Saņēmu atbildi, ka kaut kad pasen esot uziets internetā, lejuplādēts un tagad atbilstošā situācijā izmantots.

Jautājums palika neatbildēts, kurš un kāpēc bija ap to darbojies?

Ir bijuši vēl citi līdzīgi gadījumi, bet ar tiem es šoreiz nedalīšos.

Ieteikumi:

Nākamreiz, redzot karikatūru vai ilustrāciju, pievērs uzmanību parakstam. Ja uz tās nav paraksta, vai nav saprotama attēla izcelsme, tad ieteicams ar tādu nedalīties.

Tas svarīgi arī attiecībā uz fotogrāfijām (īpaši tām, kuras pasniegtas kā vēsturiskas), lai pēc laika mēs visi nepeldētu anonīmā MI attēlu putrā un viltus realitātē.

Ir viegli atrast zīmējuma autoru, iemetot pakaļdarinājumu Google attēlu meklētājā. Tas uzreiz norāda uz oriģinālu.

Ar to tad arī droši dalieties un padodiet tālāk, ieguvējs būsit gan jūs, gan darba autors, un iespējams pasaule būs kļuvusi mazliet labāka.

Un ja pamani kādu MI plaģiātu, kurš veidots no kāda cita oriģināldarba, ietago vai dod ziņu oriģinālā darba autoram. Šajos minētajos gadījumos tikai tādā veidā es nonācu pie šīm publikācijām. Paldies visiem, kuri norādīja un ietagoja mani kā oriģinālās karikatūras autoru.

Kā dalīties ar karikatūru?

Lietot Share un Repost pogas soctīklos, tādējādi arī nākamais cilvēks, kurš ieraudzīs konkrēto zīmējumu vai attēlu, varēs atrast oriģinālo ierakstu un tā kontekstu.

Kā to nevajag darīt?

Nevajadzētu lejuplādēt attēlu savā datorā vai telefonā un pēc tam publicēt bez nekādas atsauces uz autoru vai autora atzīmēšanas (ietagošanas).

Vēl atgriežoties pie Olimpisko spēļu tēmas. 

Ir skumji redzēt, ka lieli uzņēmumi un turīgas kompānijas izmanto MI darinājumus tur, kur varētu atbalstīt un algot īstus māksliniekus. Un bieži vien tas tikai kaitē viņu tēlam. 

Šajā gadījumā to var novērtēt salīdzinot šī Thomas Northcutt (@RealTCutt) un oriģinālās Olimpisko spēļu konta (@Olympics) publikācijas novērtējumu soctīkla lietotāju vidū.

Daudziem no mums nav vienalga.

Šis ir fragments no ar MI veidotas animācijas video, kas tika pārraidīts olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Un tas notiek Itālijā…, valstī, kura tik bagāta ar mākslas tradīcijām.

Skaidrs, ka cilvēki nebeigs lietot MI.

Džins no pudeles ir izlaists un to vairs atpakaļ nedabūt, bet var taču to pielietot jēdzīgākā veidā. Diez vai kārtējo MI attēlu veidošanas trendu var nosaukt par tādu. Šobrīd tā ir MI karikatūra, ar kuru pilni visi soctīkli.

Iepriekšējie trendi bija – Studio Ghibli-Style, AI doll/action figure avatars, Hug My Younger Self… utt.

Studio Ghibli-Style trenda laikā 2025. gada pavasarī atkal no jauna tika aktualizēta slavenās japāņu studijas Studio Ghibli dibinātāja un daudzo animācijas filmu radītāja Hajao Mijazaki 2016. gadā izteiktā frāze par MI: tas ir kā apvainojums pašai dzīvei (an insult to life itself).

No kā barojas ģeneratīvais MI?

Jo vairāk svaigu datu tam iebaro, jo it kā spēcīgāks tas kļūst. Tam nenāk par labu vēlreiz košļāt savus MI atdarinājumus ar kuriem nu jau pilns viss internets.

Kā tikt pie jauniem datiem? Varbūt atkal izmest āķi ar kādu jaunu MI trendu?

Pāris noderīgi raksti, kuri var raisīt pārdomas par šo tēmu:

Forbes.com

JessicaEavesMathews.substack.com

Mazākais ko vari izdarīt, ja mēdz lietot Chat GPT, deaktivizēt šo iestatījumu.

Iespējams esat dzirdējuši par MI ietekmi uz apkārtējo vidi un lielo resursu patēriņu? Par to šeit neskaidrošu, informāciju par to ir viegli sameklēt. Vēl viens no iemesliem, kāpēc nelietot MI bez mērķa un jēgas.

Kā zināms, MI īsti nerada neko jaunu, tas tikai atgremo un samaisa jau kaut kur pieejamo materiālu, tāpēc no MI nevajadzētu gaidīt jaunas ģeniālas idejas, bet vairāk to pielietot rutīnas darbos.

Viena no ilustratorēm, kura iestājās par skaidru regulējumu un autortiesībām attiecībā uz MI sākuma stadijā, bija Karla Ortiz. Nu jau daudzi ir aizmirsuši kā MI sāka savu darbību un savāca pirmos lielos daudzumus ar datiem un cik legāli tas notika.

Citāts no viņas no viņas Kortizblog.com 2022. gada ieraksta:

AI companies claimed to bring art to the masses, but the way I see it and as things currently are, they just gave potential art theft/plagiarism to the masses.

(Mākslīgā intelekta uzņēmumi apgalvoja, ka sniedz mākslu masām, bet, kā es to redzu un kā lietas pašlaik ir, viņi masām tikai deva potenciālu mākslas darbu zādzību/plaģiātu.)

Un diemžēl daudzi tieši tā to arī izmanto…

Ir arī labas ziņas saistībā ar šo tēmu.

Pēc mākslinieku iebildumiem pasaulē lielākā komiksu izstāde San Diego Comic-Con ir aizliegusi izstādīt mākslīgā intelekta darbus savā 2026. gada Comic-Con mākslas izstādē, kas, atšķirībā no galvenā pasākuma, ir bez maksas un atvērta sabiedrībai.

Nav tā, ka mākslinieku viedoklis nevienam nerūp, bet protams nākotnē novilkt robežu starp MI un cilvēku radītiem darbiem kļūs arvien grūtāk, tas droši vien vairāk būs uzticēšanās un sirdsapziņas jautājums.

Vēl pāris vizuāli mākslinieku komentāri par ģeneratīvo MI, pelēkās vielas kustināšanai:

Eddie Lucardi pirmais Instagram ieraksts un tā turpinājums.

Karikatūrista Matthew Inman ieraksts viņa mājas lapā TheOatmeal.com.

Mākslīgo intelektu lieto atbildīgi! Nekļūsti pats par karikatūru!